Śrī Sūktam

The Śrī Sūktam is one of the most sacred hymns of the Vedic tradition, dedicated to Śrī Lakṣmī, the embodiment of divine abundance, purity, and spiritual radiance. Found in the Khila portion of the Ṛgveda, it is among the earliest invocations to the Supreme Feminine Principle, known as Śrī Lakṣmī, who sustains and sanctifies the entire cosmos.
In Saubhāgya Lakṣmī Upaniṣat Lakṣmī-tattva is revealed.
The Lakṣmī here is not merely the consort of Viṣṇu, but Paraśakti, the supreme reality in whom even turīya dissolves.
The hymn praises the Goddess as the one who dwells in the lotus, who shines as gold, who nourishes all beings, and who bestows auspiciousness upon the seeker. It is a prayer not merely for material prosperity, but for the inner illumination that arises when the heart becomes a vessel of divine grace.
This Śrī Lakṣmī is none other than Śrī Svarṇalakṣmī, who is also glorified as Śrī Svarṇadurgā or Śrī Kanaka Vanadurgā. The same Śrīdevī is Vana Durgā herself — there is no distinction between Vana Durgā Parameśvarī and Śrī Lakṣmī.
She is also known as Parā Śoḍaśī, the Supreme Śakti of Śrīvidyā. The ignorant take “Vana” to mean merely forest and “Durgā” to mean protection, but the wise know that she is Parāśakti, the Supreme Source from whom everything arises and into whom all dissolves.
Neither does Lakṣmī simply grant wealth, nor does Vanadurgā merely offer protection. Their true gifts are the Abhaya and Vara — fearlessness and divine grace — bestowed upon those who walk the inner path of self-realization. The real treasure is not gold, but Prāṇa, the breath of life itself. To be born as a human being is to be given the rare opportunity to walk the path of one’s own Svayatra — the journey of Self-discovery.
Hence, her Vidyā is the highest; her Mantras, the most sublime.
oṃ namo bhagavatyai
śrīyai mahālakṣmyai
parāśaktyai namaḥ ।
oṃ
hiraṇyavarṇāṃ hariṇīṃ
suvarṇarajatasrajām
candrāṃ hiraṇmayīṃ lakṣmīṃ
jātavedo ma āvaha
1
tāṃ ma āvaha jātavedo
lakṣmīmanapagāminīm
yasyāṃ hiraṇyaṃ vindeyaṃ
gāmaśvaṃ puruṣānaham
2
aśvapūrvāṃ rathamadhyāṃ
hastinādaprabodhinīm
śriyaṃ devīmupahvaye
śrīrmādevīrjuṣatām
3
kāṃ sosmitāṃ hiraṇyaprākārāmārdrāṃ
jvalantīṃ tṛptāṃ tarpayantīm
padme sthitāṃ padmavarṇāṃ
tāmihopahvaye śriyam
4
candrāṃ prabhāsāṃ yaśasā
jvalantīṃ śriyaṃ
loke devajuṣṭāmudārām
tāṃ padminīmīṃ śaraṇamahaṃ
prapadye'lakṣmīrme
naśyatāṃ tvāṃ vṛṇe
5
ādityavarṇe tapaso'dhijāto
vanaspatistava vṛkṣo'tha bilvaḥ
tasya phalāni tapasā nudantu
māyāntarāyāśca bāhyā alakṣmīḥ
6
upaitu māṃ devasakhaḥ
kīrtiśca maṇinā saha
prādurbhūto'smi rāṣṭre'smin
kīrtimṛddhiṃ dadātu me
7
kṣutpipāsāmalāṃ jyeṣṭhāmalakṣmīṃ
nāśayāmyaham
abhūtimasamṛddhiṃ ca sarvāṃ
nirṇuda me gṛhāt
8
gaṃdhadvārāṃ durādharṣāṃ
nityapuṣṭāṃ karīṣiṇīm
īśvarīṃ sarvabhūtānāṃ
tāmihopahvaye śriyam
9
manasaḥ kāmamākūtiṃ
vācaḥ satyamaśīmahi
paśūnāṃ rūpamannasya mayi
śrīḥ śrayatāṃ yaśaḥ
10
kardamena prajābhūtā mayi
sambhava kardama
śriyaṃ vāsaya me kule
mātaraṃ padmamālinīm
11
āpaḥ sṛjantu snigdhāni
ciklīta vasa me gṛhe
ni ca devīṃ mātaraṃ
śriyaṃ vāsaya me kule
12
ārdrāṃ puṣkariṇīṃ puṣṭiṃ
piṅgalāṃ padmamālinīm
candrāṃ hiraṇmayīṃ lakṣmīṃ
jātavedo ma āvaha
13
ārdrāṃ yaḥ kariṇīṃ yaṣṭiṃ
suvarṇāṃ hemamālinīm
sūryāṃ hiraṇmayīṃ lakṣmīṃ
jātavedo ma āvaha
14
tāṃ ma āvaha jātavedo
lakṣmīmanapagāminīm
yasyāṃ hiraṇyaṃ prabhūtaṃ
gāvo dāsyo'śvānvindeyaṃ puruṣānaham
15
yaḥ śuciḥ prayato bhūtvā
juhuyādājya manvaham
śriyaḥ pañcadaśarcaṃ ca
śrīkāmaḥ satataṃ japet
16
phalaśruti
padmānane padma
ūrū padmākṣī padmasambhave
tvaṃ māṃ bhajasva padmākṣī
yena saukhyaṃ labhāmyaham
aśvadāyī godāyī
dhanadāyī mahādhane
dhanaṃ me juṣatāṃ devi
sarvakāmāṃśca dehi me
putrapautra dhanaṃ dhānyaṃ
hastyaśvādigave ratham
prajānāṃ bhavasi mātā
āyuṣmantaṃ karotu mām
dhanamagnirdhanaṃ vāyurdhanaṃ
sūryo dhanaṃ vasuḥ
dhanamindro bṛhaspatirvaruṇaṃ
dhanamaśnu te
vainateya somaṃ piba
somaṃ pibatu vṛtrahā
somaṃ dhanasya somino
mahyaṃ dadātu sominaḥ
na krodho na ca mātsaryaṃ
na lobho nāśubhā matiḥ
bhavanti kṛtapuṇyānāṃ bhaktānāṃ
śrīsūktaṃ japetsadā
varṣantu te vibhāvari
divo abhrasya vidyutaḥ
rohantu sarvabījānyava
brahma dviṣo jahi
padmapriye padmini padmahaste
padmālaye padmadalāyatākṣi
viśvapriye viṣṇu mano'nukūle
tvatpādapadmaṃ mayi sannidhatsva
yā sā padmāsanasthā
vipulakaṭitaṭī padmapatrāyatākṣī
gambhīrā vartanābhiḥ stanabhara
namitā śubhra vastrottarīyā
lakṣmīrdivyairgajendrairmaṇigaṇa
khacitaissnāpitā hemakumbhaiḥ
nityaṃ sā padmahastā mama
vasatu gṛhe sarvamāṅgalyayuktā
lakṣmīṃ kṣīrasamudra
rājatanayāṃ śrīraṃgadhāmeśvarīm
dāsībhūtasamasta deva
vanitāṃ lokaika dīpāṃkurām
śrīmanmandakaṭākṣalabdha
vibhava brahmendragaṅgādharām
tvāṃ trailokya kuṭumbinīṃ
sarasijāṃ vande mukundapriyām
siddhalakṣmīrmokṣalakṣmīr
jayalakṣmīssarasvatī
śrīlakṣmīrvaralakṣmīśca
prasannā mama sarvadā
varāṃkuśau pāśamabhītimudrāṃ
karairvahantīṃ kamalāsanasthām
bālārka koṭi pratibhāṃ triṇetrāṃ
bhajehamādyāṃ jagadīśvarīṃ tām
sarvamaṅgalamāṅgalye
śive sarvārtha sādhike
śaraṇye tryambake devi
nārāyaṇi namo'stu te
nārāyaṇi namo'stu te
nārāyaṇi namo'stu te
sarasijanilaye sarojahaste
dhavalatarāṃśuka gandhamālyaśobhe
bhagavati harivallabhe manojñe
tribhuvanabhūtikariprasīda mahyam
viṣṇupatnīṃ kṣamāṃ devīṃ
mādhavīṃ mādhavapriyām
viṣṇoḥ priyasakhīṃm devīṃ
namāmyacyutavallabhām
mahālakṣmī ca vidmahe
viṣṇupatnī ca dhīmahī
tanno lakṣmīḥ pracodayāt
oṃ mahādevyai ca vidmahe
viṣṇupatnī ca dhīmahi
tanno lakṣmīḥ pracodayāt
oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ








